Ministru kabinets otrdien, 30. jūlijā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) pieprasījuma nolēma piešķirt nepilnus 1,3 miljonus latu šī pavasara plūdos cietušās pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai.
Kopumā 37 pašvaldības no valsts budžeta saņems 1 281 506 latus, kurus tām būs jāiegulda ceļu labošanā, caurteku tīrīšanā, dambju nostiprināšanā un tiltu atjaunošanā. Vislielākās summas saņems Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Pļaviņu, Cesvaines, Ilūkstes un Ogres novadi. Savukārt Carnikavas novads saņems 3650 latu, lai segtu pusi no pabalstiem, ko pašvaldība izmaksājusi plūdu laikā cietušo iedzīvotāju mājokļu sakārtošanai.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzīmē, ka pašvaldībām pēc iespējas ātrāk ir jāsakārto šopavasar plūdos izpostītos infrastruktūras objektus un arī jāveic nepieciešamie darbi, lai mazinātu iespējamos plūdu riskus nākamajos gados.
„Mums jābūt gataviem, ka šāda dabas stihija var būt arī ik pēc gada. Katrā no plūdu apdraudētajām pašvaldībām ir jābūt rīcības plānam gan pirms, gan arī pēc plūdiem,” uzskata ministrs.
Viens no risinājumiem, ko piedāvā VARAM ir skaidrāk noteikt tiesības pašvaldībām atsavināt nekustamos īpašumus plūdu apdraudētajās teritorijās. Patlaban spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā skaidri nav noteikts, ka pašvaldībai, pildot savas autonomās funkcijas, ir tiesības atsavināt nekustamos īpašumus pretplūdu pasākumu ietvaros.
Pēc VARAM ierosinājuma Ministru kabinets atbalstīja nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos un iekļaut normu, kas dotu pašvaldībām tiesības atsavināt nekustamo īpašumu, ja īpašums atrodas applūstošajā teritorijā, kurā plūdu riska draudus pašvaldība ir apstiprinājusi civilās aizsardzības plānā vai teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Atsavinātais nekustamais īpašums turpmāk būtu izmantojams pretplūdu pasākumu īstenošanai atbilstoši pašvaldības domes apstiprinātajam pretplūdu pasākumu plānam un turpmāk nav atsavināms privātpersonām.
Daudzviet Latvijā 2013.gada pavasarī plūdi radīja ievērojamus un būtiskus bojājumus kā pašvaldību infrastruktūras objektiem, tā arī iedzīvotāju mājokļiem, apdraudot cilvēku drošību, veselību un dzīvību.