Pagājušā gada novembrī televīzijā uzstājās trīs Zemnieku savienības pārstāvji, ar kuriem debatēja žurnālisti. Viens no šiem Zemnieku savienības pārstāvjiem bija bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Mūs pārsteidza žurnālistu attieksme pret Mārtiņu Rozi, it kā pirms tam nekas sevišķs nebūtu noticis.
Mēs apzināmies, ka Mārtiņš Roze ir parādījis pret Latviju tādu rīcību, ar ko grūti pat atrast analogus vēsturē. Varbūt tas būtu Andrievs Niedra? Bet Niedra vismaz sarakstīja laikmeta cienīgu epopeju ,,Līduma dūmos'". Un tomēr Latvijas valdība izraidīja Niedru no valsts par sadarbību ar vāciešiem brīvības cīņu laikā, kā fon der Golca atbalstītu ministru prezidentu.
M. Roze savu vārdu apkaunoja, vezdams sarunas ar Eiropas Savienības pārstāvjiem par cukura kvotas saglabāšanu Latvijai, jo kā TP vadītās valdības ministrs nebija ieinteresēts aizstāvēt Latvijas cukura ražošanu.
Pēc bezatbildīgās klusēšanas vai nevarīgas šļupstēšanas Briselē 2006. g. decembrī, viņš pārveda mājās cukura nulles kvotu. Kādu mēnesi pēc pārbraukšanas viņš, domājams aiz bailēm, klusēja un tikai 2007. g. janvāra beigās parādījās laikrakstos šī ,,prieka ziņa" par Latvijas saņemto nulles kvotu. Turpretī lietuvieši prata aizstāvēt savu 103 tūkst, tonnu lielo kvotu un turpina ražot cukuru cepures kuldami, it kā viņi būtu citādā Eiropas savienībā, bet mūsu rīcību viņi nodēvēja par pašnāvniecisku. Ar melīgu informāciju, it kā cukura cenas Latvijā pazemināšoties par 36 %, viņiem abiem ar A. Miglavu izdevās likvidēt cukura rūpniecību Latvijā.
Ne par velti zemniekiem tikai atnākot ar ,.bēru gājienu" līdz Ministru kabinetam, atvērtajā zārkā atnesot trīs nodīrātas govju galvas, piespieda Mārtiņu Rozi atkāpties no sava amata.
Roze uzvedās tā it kā nekas slikts nebūtu noticis un tagad jūtas tikpat kā varonis. Pēc visas šīs kaitnieciskās darbības, kuru tagad diemžēl cenšas attaisnot arī Zemkopības ministrija. Mārtiņš Roze būtu izsludināms kā ,,persona non grata" visas Latvijas un ar to saistītos publiskajos pasākumos. Ne velti viņa teoriju izstrādātājs un atbalstītājs Andris Miglavs ar svilpieniem tika padzīts no tribīnes kādā Zemnieku Saeimas sapulcē.
Domājam, ka arī Mārtiņš Roze par Latvijas cukurrūpniecības iznīcināšanu ir pelnījis to pašu.
Prof. dr. hab. sc. ing. Arvīds Vilde
Dr.sc. ing. Georgs Bagātais
Prof. dr. hab. oec. Jānis Kaktiņš
Dr. sc. ing. Aivars Cēsnieks
Pensionēts agronoms Egons Fridrihsons (Latvijas cukurbiešu audzēšanas leģenda)
2009. g. l . decembrī Rīgā
Bloga autora pēcvārds:
Pilnībā pievienojos visam augstākrakstītajam. Varu papildināt ar sekojošu faktiem: M.Rozem kā ilglaicīgam valdības pārstāvim bija visas iespējas Saeimā ierosināt likumdošanas izmaiņas, saskaņā ar kurām, zemnieki savas akcijas cukurbiešu rūpnīcās būtu varējuši pārdot tikai citam cukurbiešu audzētājam. Tad fabriku akciju kontrolpaketes nebūtu nonākušas ar lauksaimniecību nesaistītu personu rokās.
Arī es kā bijušais Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas zinātnes nodaļas darbinieks esmu parakstījies par cukurrūpniecības atjaunošanu Latvijā. Cukurbietes un kukurūza ir galvenās enerģētiskās kultūras Latvijā.
Aivars Punka, Kristīgi demokrātiskās savienības 10.Saeimas deputātu kandidāts Zemgalē