Svētdiena, 2018. gada 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs

Vai ir jābaidās no kvoruma pašvaldību vēlēšanās?

Twitter
FaceBook
print
2008. gada 1. oktobris 23:37

Pirms un pēc šī gada 2.augusta referenduma par grozījumiem LR Satversmē Latvijas masu saziņas līdzekļos abās valodās parādījās doma par kvoruma nepieciešamību nacionālajās vēlēšanās (par to runāja, piemēram, jurists Jānis Pleps, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un arī krievvalodīgā laikraksta "Čas" komentētājs Viktors Matjušenoks). Ņemot vērā, ka tuvākās vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas 2009.gada jūnijā, papētīsim, kā šī ideja varētu izskatīties vietējā līmenī.

Pirms un pēc šī gada 2.augusta referenduma par grozījumiem LR Satversmē Latvijas masu saziņas līdzekļos abās valodās parādījās doma par kvoruma nepieciešamību nacionālajās vēlēšanās (par to runāja, piemēram, jurists Jānis Pleps, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš un arī krievvalodīgā laikraksta "Čas" komentētājs Viktors Matjušenoks). Ņemot vērā, ka tuvākās vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas 2009.gada jūnijā, papētīsim, kā šī ideja varētu izskatīties vietējā līmenī. Vispirms, jāatzīmē, ka pati ideja nav jaunā (šeit, protams, ir runa tikai par atjaunoto Latviju, jo dziļāk autors nav pētījis). Vismaz Saeimas vēlēšanu kontekstā to, atjaunojot LR vēlēšanu likumdošanu, piedāvāja vēl 1995.gada 22.martā. Toreiz šai idejai oponēja 5.Saeimas deputāts Aivars Endziņš, kurš vadījis Juridisko komisiju. Idejas autors deputāts L.Stašs piedāvāja iekļaut Saeimas vēlēšanu likumā šādu nosacījumu: "Vēlēšanas skaitās par notikušām, ja tajās piedalījušies vairāk par 50% balsstiesīgo vēlētāju." (1).

A.Endziņš šādi pamatoja komisijas viedokli, ka priekšlikums ir noraidāms:

"Pirmām kārtām, šādi 50% vai puses, kas piedalījušies vēlēšanās, lai vēlēšanas tiktu atzītas par notikušām, bija raksturīgas padomju sociālistiskajai sistēmai. Arī toreiz visu laiku tika argumentēts, ka, lūk, vēlētāju aktivitāte Amerikā vai citās kapitālistiskajās, buržuāziskajās valstīs krītas, jo vēlētāji, lūk, tātad zaudē ticību… Nu apmēram tādā pašā veidā arī mēģināja šodien savu motivāciju sniegt deputāts Staša kungs. Bet, ja paredz šādu barjeru, tas nozīmē, ka var viena daļa, teiksim, politisko partiju vai apvienību aicināt boikotēt vēlēšanas. Vai kaut kas tamlīdzīgs. Vai arī vienkārši pasivitāte. Un rezultātā ir nepārtraukti jārīko papildu vēlēšanas. Tātad tas prasa arī pamatīgus finansu ieguldījumus šo vēlēšanu organizēšanā. Kaut vai viens piemērs. Spilgtākais piemērs nupat no pēdējās prakses ir vēlēšanas, kuras notika Kirgīzijā, kur arī bija šī noteiktā barjera jeb piedalījušos skaits, un rezultātā no 106 (ja es nemaldos) viņu parlamenta deputātiem pirmajā kārtā tika ievēlēti tikai 26. Pēc tam notika otrā kārta, līdz ar to tika… palielinājās šis skaits – mazliet pāri par 60. Un vēl vajadzīga ir trešā kārta. Un tas ir viss jāmaksā atkal – uz kā rēķina? Uz nodokļu maksātāju rēķina! Acīmredzot tiesības piedalīties vēlēšanās – tās ir tiesības un zināmā mērā arī pienākums. Bet katrā gadījumā motivēt tā, ka, ja ir atnākuši tikai 5% un 95% nav atnākuši… tad kāpēc šis vēlētājs nav izmantojis savas tiesības… Un tāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja." (2).

Tātad, argumenti pret kvorumu, ko var izlobīt no citāta, ir šādi:

a)neatbilstība vēlēšanu sistēmai;

b)vēlēšanu boikota draudi;

c)vēlētāju apātija, kas traucēs normālai vietējās varas institūciju funkcionēšanai; d)papildus finanšu tēriņi atkārtoto vēlēšanu rīkošanai;

e)jautājums par balsošanu, kā tiesībām vai pienākumu.

Argumenti ir pamatoti un, domājams, tieši tādēļ deputāti toreiz neatbalstīja L.Staša grozījumu. No vienas puses kvorums vēlēšanās, it īpaši proporcionālajā vēlēšanu sistēmā, nav izplatīta lieta (3) (Krievijā, kurā 2006.gadā konstitucionālo un arī politisko iemeslu (4) dēļ tika atcelts kvorums parlamenta (25%) un Prezidenta (50%) vēlēšanās, tāpat kā padomju sociālistiskajās sistēmās bija mažoritārā vēlēšanu sistēma) (5) un pastāv arī boikota bīstamība (tā gan pastāv jebkurās vēlēšanās, vienkārši "politiskā atdeve" ir ilgākā). No otrās puses, kaut Latvijā nav obligāta balsošana, diez vai ir pieļaujama situācija, kad vēlēšanas var notikt, ja tajās ir piedalījies 1 cilvēks vai trīs, kas esot iespējams ASV, Japānā vai Lielbritānijā(6). Šādas minimālās vēlētāju aktivitātes gadījumā vēlēšanas tik un tā notiek un 99% vēlētāju atliek tikai nožēlot savu neattapību. No vienas puses tas nodrošina varas pārmantojamību un novērš varas paralīzi, no otrās puses tas spiež vēlētājus tomēr aiziet pie urnām, kaut formāli balsošana nav obligāta. Kvorums pēc būtības šajā lietā neko nemaina (protams, ja nepieļaujam agrāk aprakstīto demokrātijas dziļas krīzes situāciju). Tas vienkārši skaidri atdala apātiskos vēlētājus no slinkajiem, protams, uzliekot zināmās saistības arī pašvaldībai, jo kvoruma nesasniegšana ir trauksmes signāls, kas skaidri norāda uz problēmu esamību pašvaldības un iedzīvotāju attiecībās. Uz kvoruma “deklaratīvi brīdinošu” dabu norādīja arī krievu autori, diskutējot par Valsts domes lēmumu atcelt kvorumu visu līmeņa vēlēšanās(7).

Iespējams, ka pastāv kaut kāda iespēja saskaņot vēlētāju vēlmi pēc neobligātās balsošanas ar vietējo vēlēto orgānu pārstāvniecisko raksturu un novērst arī vēlēšanu boikota risku. Tas lai paliek politiķu ziņā, mēs, savukārt, pievērsīsimies modelēšanai: paskatīsimies, kas notiktu ar vēlēšanām Tukuma rajona veco pašvaldību un jauno novadu robežās, ja vietējās vēlēšanās pastāvētu 25% un 51% kvorums (kvorums ir lielāks, nekā tas ir iespējams Staša priekšlikumā, jo, piemēram, 50,1% ir jau “vairāk par 50%”, lai līdzinātos tā sauktajam “kvalificētajam vairākumam”). Protams, šie skaitļi (25% un 51%) nav vienīgie iespējamie.

Vispirms, apskatīsim datus par vēlētāju aktivitāti 2005.gada pašvaldību vēlēšanās. Tie ir apkopoti tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1., “Vēlētāju aktivitāte 2005.gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma rajonā.”

Pašvaldība

Vēlētāju skaits

Vēlētāju aktivitāte

%

Kandavas novads

6198

3166

51.08

Vānes pagasts

840

521

62.02

Zantes pagasts

457

334

73.09

Degoles pagasts

552

250

45.29

Džūkstes pagasts

1171

596

50.90

Irlavas pagasts

1097

343

31.27

Jaunsātu pagasts

727

463

63.69

Lestenes pagasts

475

279

58.74

Pūres pagasts

1263

668

52.89

Sēmes pagasts

889

454

51.07

Slampes pagasts

1560

624

40.00

Tukuma pilsēta

13581

5958

43.87

Tumes pagasts

1370

691

50.44

Zentenes pagasts

480

255

53.13

Engures pagasts

2219

1083

48.81

Lapmežciema novads

1817

1053

57.95

Smārdes pagasts

2025

849

41.93

Jaunpils pagasts

1828

957

52.35

Viesatu pagasts

323

215

66.56

Dati ir ņemti no LR CVK mājas lapas. www.cvk.lv/ Pārbaudīts 10.09.2008.

Pašvaldības ir sakārtotās atbilstoši to iedalījumam novados pēc RAPLM administratīvi-teritoriālās reformas plāna.

No tabulas datiem var konstatēt, ka 25% kvoruma gadījumā vēlēšanas tiktu atzītās par notikušām visās rajona 19 pašvaldībās, savukārt, otrajā gadījumā atkārtotās vēlēšanas būtu jārīko 8 pašvaldībās (tās ir atsevišķi uzskaitītās tabulā Nr.2):

Tabula Nr.2., “Tukuma rajona pašvaldībās, kurās pastāvot 51% kvorumam, 2005.vēlēšanas nenotiktu.”

Teritorijas nosaukums

Vēlētāju skaits

Vēlētāju aktivitāte

%

Degoles pagasts

552

250

45.29

Džūkstes pagasts

1171

596

50.90

Irlavas pagasts

1097

343

31.27

Slampes pagasts

1560

624

40.00

Tukuma pilsēta

13581

5958

43.87

Tumes pagasts

1370

691

50.44

Engures pagasts

2219

1083

48.81

Smārdes pagasts

2025

849

41.93

Dati ir ņemti no LR CVK mājas lapas. www.cvk.lv/ Pārbaudīts 10.09.2008.

Tagad paskatīsimies, kā dati par 2005.gada vēlēšanu aktivitāti izskatās jaunveidojamo novadu robežās. Administratīvi teritoriālās reformas gaitā Tukuma rajonā būs 4 novadi (dati ir izklāstīti tabulā Nr.3).

Tabula Nr.3., “Dati par vēlētāju aktivitāti 2005.gada pašvaldību vēlēšanās Tukuma rajona jaunveidojamo novadu robežās”

Jaunais novads

Novadā ietilpstošās

esošās pašvaldības

Vēlētāju skaits

Vēlētāju aktivitāte

%

Kandavas novads

Kandavas novads

7495

4021

53,65

Vānes pagasts

Zantes pagasts

Tukuma novads

Degoles pagasts

23165

10581

45,68

Džūkstes pagasts

Irlavas pagasts

Jaunsātu pagasts

Lestenes pagasts

Pūres pagasts

Sēmes pagasts

Slampes pagasts

Tukuma pilsēta

Tumes pagasts

Zentenes pagasts

Engures novads

Engures pagasts

6061

2985

49,25

Lapmežciema novads

Smārdes pagasts

Jaunpils novads

Jaunpils pagasts

2151

1172

54,49

Viesatu pagasts

Dati ir ņemti no LR CVK mājas lapas. www.cvk.lv/ Pārbaudīts 10.09.2008. Jaunais Tukuma rajona iedalījums novados ir ņemts no RAPLM mājas lapas (http://www.raplm.gov.lv//tools/download.php?name=Administratīvi teritoriālais iedalījums.doc).

Kā redzams, ja kvorums atrodas 25% robežās, tad arī jauno novadu robežās pašvaldību vēlēšanas notiktu visos četros novados. Citāda situācija rastos, ja kvorums būtu 51%. Šādā variantā vēlēšanas nenotiktu Tukuma novadā, kur ir koncentrētās 6 no 8 iepriekš "caurkritušajām" pašvaldībām, kā arī Engures novadā ar divām "caurkritušajām" pašvaldībām. Kopumā mūsu apskatītie dati runā par labu zemākam kvoruma slieksnim, t.i. 25%. Tas no vienas puses nodrošina vietējās varas stabilitāti, no otrās puses nodrošina sistēmu pret iespēju pārvērst proporcionālo vēlēšanu sistēmu un vēlētās institūcijas, kas tiek izveidotās ar tās palīdzību par neko neizsakošo “fasādi”.

Nobeigumā apskatīsim jautājumu par kvoruma un vēlētāju rosināto referendumu par domes atlaišanu, jo šī tēma loģiski izriet no šī jautājuma apspriešanas nacionālajā līmenī (8). Apspriežot šo variantu, var izdalīt četrās iespējamās referenduma un vietējo vēlēšanu kvoruma, kā arī balsošanas paveida (obligāta/neobligāta) kombinācijas:

1)referendums ar kvorumu, ja balsošana nav obligāta un vietējās vēlēšanās nav kvoruma (saskaņā ar 1992.gada Vācijas pavalsts Brandenburgas konstitūcijas 76.-78.pantu–referendumā par parlamenta atlaišanu, ko var ierosināt 150 000 balsstiesīgie, par parlamenta atlaišanu jānobalso 2/3 referenduma dalībnieku, kuriem jāsastāda ne mazāk kā pusi no balsstiesīgajiem, rezultātu aprēķināšanā ņem vērā tikai derīgās balsis.(9); 2)referendums bez kvoruma, ja balsošana nav obligāta un vietējās vēlēšanās nav kvoruma;

3)referendums ar kvorumu, ja balsošana nav obligāta un vietējās vēlēšanās ir kvorums;

4)referendums bez kvoruma, ja balsošana ir obligāta (tas tā ir Lihtenšteinā).

Ja mēs pieļaujam, ka arī vietējā līmenī vēlētājiem kaut kad tiks dota iespēja pašiem rosināt domju atlaišanu un šis jautājums tiks sasaistīts ar kvorumu, tad piemērotāks šķiet 51% kvorums. Tas no vienas puses nodrošina iespēju atlaist domi vēlētāju vairākumam, no otrās novērš nepieciešamību pēc obligātās balsošanas.

—-

(1) Latvijas Republikas 5.Saeimas stenogrammas. http://www.saeima.lv/steno/st_955/st2203.html

(2) Turpat.

(3) Tas pamatā pastāv valstīs ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu vai tās paveidiem. Kvorums nacionālajās vēlēšanās pastāvēja, piemēram, Ukrainā, kas 1994.gadā neļāva ātri ievēlēt parlamentu (http://www.venice.coe.int/docs/1999/CDL(1999)051-e.asp ) vai prezidenta vēlēšanās Melnkalnē—50% (http://www.robert-schuman.eu/oee.php?num=58 ) un Uzbekistānā (http://en.wikipedia.org/wiki/Uzbekistani_presidential_election,_2007 ).

(4) Kvorums, kura slieksnis dažāda līmeņa vēlēšanās dažādos Krievijas reģionos atšķīrās, netika paredzēts valsts konstitūcijā, bet ņemot vērā, ka projektu virzīja “valdības partija” “Vienotā Krievija” tika izteiktās arī aizdomas par kvoruma atcelšanas politiskajām sekām, piemēram, ka šī norma ļaus vietējām varas iestādēm veicināt masveida nepiedalīšanos vēlēšanās, informējot par vēlēšanu norisi tikai savus atbalstītājus («Вешняков: отмена нижнего порога явки на выборах преждевременна», 10.11.2006.,

http://polit-nn.ru/?pt=news&view=single&id=73122 ), kā arī varas iespēju nerēķināties ar iedzīvotāju interesēm. Šo situāciju ļoti spilgti savā rakstā “Atsvešināšanās” ir formulējis politikas zinātnieks L.Radzihovskis: “Ja pēc zemākā sliekšņa atcelšanas vara noslieksies par labu galīgai administratīvai sajūsmai (nosliece uz to ir iedzimta), jutīs, ka “ir iespējams viss, bet vēlētāja (klāt) nav”, tas nozīmēs ne tikai vēlēšanu sistēmas sabrukumu, bet varas VĒLĒŠANU LEĢIMITĀTES sabrukumu", Леонид Радзиховский, «Отчуждение»

http://www.rg.ru/printable/2006/11/14/yavka.html

(5) Runājot par kvoruma nesavienojamību ar vēlēšanu sistēmu kvoruma atbalstītāji atsaucas uz 1987.gada 2.marta spriedumu lietā “Klerfeits pret Beļģiju” (Clerfayt against Belgium), kurā tika speciāli atzīmēts, ka: “jebkura vēlēšanu sistēma jāvērtē valsts politiskas attīstības gaismā un tādēļ atsevišķās tās detaļas, kas nav pielaižamās vienas sistēmas ietvaros, var būt attaisnojamās citā, vismaz pastāvot apstāklim, ka esošā sistēma nodrošina “tautas brīvās gribas paušanu, ievēlot likumdošanas varu”” http://www.echr.ru/documents/doc/2461418/2461418.htm Skatieties arī L.Grudcinas viedokli Л.Грудцына, “Отмена минимального порога явки на выборах—еще один шаг на пути к полицейскому государству” (http://www.law-n-life.ru/arch/104_Grudtsyna1.doc ). Jāatzīmē, ka Krievijā gan kvoruma pretinieki, gan atbalstītāji vienlīdz veiksmīgi izmantoja savā argumentācijā uzstādījumu, ka demokrātija ir vairākuma vara.

(6) Kārlis Streips, “Par pilsoņu un vēlētāju skaitu Latvijā”, http://politika.lv/blogi/index.php?id=60827, «Депутаты отменили порог явки на выборах», 16.11.2006., http://3952.ru/0-492-7154-1/20061117-20061117/1–0/ Piemēram, vardarbīgā konflikta plosītajā Šri Lankā, kur nav kvoruma nacionālajās vēlēšanās, tamilu radikāļu organizētais boikots ir beidzies ar to, ka no tamilu apdzīvotajiem apgabaliem parlamentā tika ievēlēti deputāti, par dažiem no kuriem balsoja tikai 10 cilvēku. http://aceproject.org/electoral-advice/archive/questions/replies/648740562

(7) Skatieties, piemēram, Ирина Алкснис, «Устранение индикаторов», 22.11.2006, http://www.apn.ru/publications/article10973.htm

(8) To šī gada 1.augusta raidījuma “Kas notiek Latvijā” izlaidumā uzsvēra arī Satversmes grozījumu iniciatoru pārstāvis—LBAS vadītājs Pēteris Krīgers.

(9) Salīdzinājumam–likumu var ierosināt 20 000 vēlētāji. http://www.brandenburg.de/cms/detail.php?id=13979


Komentēt

Komentāru secība: dilstoši

  1. Solomons teica:

    Paldies par rakstu!!!

  2. izbrīns teica:

    Kas ir Juris Dubrovskis? Vai vienkāršāk un īsāk uzrakstīt nevarēji, kurš šito visu izlasīs un, ja izlasīs, vai kaut ko sapratīs???

Pasākumu kalendārs

2018.11.18 | 11:00

Svētku skrējiens Tukumā 

2018.11.18 | 11:00

Simtgades velobrauciens Pūrē 

2018.11.18 | 11:00

Valsts svētki Tukumā 

2018.11.18 | 15:30

Valsts svētki Kandavā 

2018.11.18 | 19:00

Valsts svētki Matkulē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Novembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators
coloring.cool