Nameja apmetņa turētājs – arheoloģiska sensācija?

Somijā kādus divdesmit kilometrus no Haminas atrodas liela jūras ostas pilsēta Kotka. Tulkojumā no somu valodas tas nozīmē ērgļa plsēta. Kotkā atrodas Jūras muzejs. Ārēji tas atgādina stikla piramīdu.

Šai ēkai ir iespaidīgi izmēri – augstums 30 metri, garums 300 metri, 114 366 kvadrātmetri, 118000 kubikmetri. Ēka uzcelta divu gadu laikā. Iztērēti 48 miljoni eiro. Man tā arī neizdevās šo ēku ietilpināt vienā foto kadrā. Oficiāli muzejam ir tikai pieci stāvi. Bet kādi! Piemēram ceturtajā stāvā ir izvietots bijušais Somijas armijas krasta apsardzes kuģis! Piektais stāvs ir savienots ar ceturto stāvu jo gandrīz virs sardzes kuģa “lido” divas īstas pirmskara laika lidmašīnas. Tautā sauktas par “kukuruzņikiem”. Par ēkas lielumu liecina uz slīpā jumta izvietotā koncerta estrāde, liela futbola laukuma lielumā. Izmēru ziņā tā atgādina pusi no mūsu Mežaparka estrādes.

Muzejā ir izvietoti vairāki pilsētas muzeji vienlaicīgi. Nosacīti tos varētu iedalīt Kuģniecības muzejā, Pilsētas vēstures un attīstības muzejā, Pilsētas apģērbu un apavu modes vēstures muzejā un

Pilsētas tirdzniecības attīstības muzejā. Ir nodaļa, kas veltīta arheoloģijai. Tur es beidzot dabūju atbildi uz 30 gadus mani mokošo jautājumu.

Savā laikā mazdārziņā, kas atradās kādreizējā ezera, vēlāk purva vietā, kas pie Tukuma gaļas kombināta, rokot bedri, atradu bronzas apli. Apļa lielums 5,5 cm. Svars 47 grami. Metāla krāsa dzeltenīga, gandrīz, kā mūsu divlatnieka monētas dzeltenās daļas krāsa. Ne Rīgas, ne Tukuma muzeji šo priekšmetu neatdzina un nepieņēma. Jo Latvijā šim priekšmetam nebija analoga. Un, lūk! Kotkas jūras muzeja arheoloģijas muzeja vēlīnā dzelzs laikmeta nodaļā atrodas līdzīgs priekšmets, kas saucas bronzas siksnas turētājs ar ķepu ornamentu.

Izmēri un materiāls ir vienādi. Tukuma eksemplārs atšķiras tikai ar vidusdaļu. Tas ir, ar pilskalna rotas elementu un saules zīmes rotājumu. Vairākus tūkstošus gadus atpakaļ Baltijas teritorijā lēnām iespiedās Āriešu masas. Tās bija lopkopju ciltis. Apmetušās šeit, tās sāka nodarboties ar zemkopību, zvejniecību un medībām. Ticēja saules ritējuma spēkam. Tāpēc daudzas zīmes ir apaļas, kas simbolizē sauli un mūža nepārtrauktību. Daudzo Dievību un sargu kārtā bija arī Lauva-cilvēks. Baltijas dzīves telpā šo dzīvnieku simbolizēja lāča ķetnas. Bronzas laikmetā bronza bija ekvivalents zeltam. To varēja atļauties nesāt tikai vareni un bagāti cilvēki. Bronzas lieta veido apli ar pilskalna imitāciju, ķetnu ornamentu un saules simbolu. Parasti vadoņus pēc nāves sadedzināja uz upursārtiem. Ezeru zemēs tas bieži notika uz laivām. Tāpēc, manuprāt šīs rotas lietas ir liels retums Latvijas teritorijā.

Siksnas turētājs vai apmetņa siksnu turētājs, naža maksts siksnu turētājs vai zirga iemauktu siksnas turētājs? Tas jānoskaidro speciālistiem. Mana vīzija saka, ka to nēsāja kādas Nameja cilts vadonis. Somu atradums tam ir apstiprinājums, jo atrasts vēlīnā dzelzs laikmeta kultūras slānī.

Latvijas variants izskatās pat senāks. Paliek jautājums – tas ir izgatavots Latvijā vai atvests no somu ciltīm tirgošanas rezultāta? Latvijas muzejiem šis atradums, diemžēl, ir zudis. Paliks tikai fotogrāfijas. Savulaik es uzdāvināju Tukuma muzejam 700 fotogrāfijas. Šis priekšmets ir šajos attēlos, jo ar foto izstāžu starpniecību mēģināju uzzināt par šā priekšmeta nozīmi. Šis necilais bronzas priekšmets ir vēl viens pierādījums ciešajiem somu un latviešu cilšu sakariem.

Somija, Kotka – Hamina 20.06.11.g.

Ar cieņu Leons Stiprais

Komentāri

  1. Var redzēt,ka bronzas priekšmets ir liets veidnē. Nav iespejamie kvadrāti,kas varētu liecināt,ka apaļais priekšmets būtu lietots kā krāns 🙂

  2. Paldies autoram! Atkal uzzinājām ko jaunu par Somiju un tās attiecību ar Latviju! Muzeja ir ļoti interesanta!

  3. Sveicināti!

    „Ventas Balss” redakcija man laipni pārsūtīja Jūsu atraduma attēlus. Tas ir jostas sadalītājs, salīdzinoši universāla lieta visā Baltijas jūras reģionā vēlā dzelzs laikmetā ( jeb Vikingu laikmetā, ja labāk patīk skandināvu periodizācija) un viduslaikos. Visticamāk, ka tā ir daļa no zirglietas (resp., iejūga sistēmas), bet tādus pašus sadalītājus, nedaudz nelielāka izmēra, izmantoja arī vīriešu jostām. Konkrēto lietu gribētu datēt ar salīdzinoši vēlu laika posmu – viduslaiku beigām-agro jauno laiku sākuma posmu. Ar laiku, kad būtu jau jārunā par latviešu tautu, nevis zemgaļiem, un etniskās atšķirības starp latviešu un lībiešu lietām ir ļoti nelielas. Kā redzams, tad lietas pēc tipa atšķiras un somu jostas sadalītājs ir gan atšķirīgi veidots detaļās (tas sājā gadījumā ir svarīgi), gan arī datējas ar senāku laika posmu. Senlieta, protams, glabājama un taupāma, nav arī nozaudējamas ziņas par to, kur tā atrasta. Priecājos, ka ir arī apzinīgi atradēji, kas cenšas lietu ne tikai saglabāt, bet dalīties informācijā, noskaidrot tās izcelsmi. Katrā ziņā paldies par informāciju –

    Armands Vijups,

    Dr.hist., LU asoc.prof. arheoloģijā,

    Ventspils muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā

  4. Kā tas saprotams Latvijas muzejiem šis atradums ir zudis?
    —————————————————————————————————————-
    Kā tekstā minēts ,muzeji no tās lietas atteicās.Varbūt tagad neateiksies. Pārbraucot uz ciitu vietu šis "krāms" tika pazaudēts. Bet viņš ir kaut kur kastēs iepakots.Cerēsim,ka atradīsies:)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *