Gadu mijas laikā mēdzam palūkoties uz aizvadīto gadu, izvērtējot sasniegto un analizējot ne pārāk veiksmīgo. Tāds atskats mums visiem kopā ir nepieciešams arī politikas lauciņā. Cik daudz prieka un cik daudz mieļu Latvijas iedzīvotāji piedzīvojuši?
Analizējot šo jautājumu neviļus domas atkal un atkal atgriežas pie fakta, ka 2010. gads Eiropas Savienībā tika pasludināts par sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas gadu. Kā tāds tas ir bijis saistošs gan Eiropas Savienības institūcijām, gan nacionālajām valdībām un likumdevējiem.
Domāju, šajā sakarā ne vienam vien Latvijā šķiet, ka lietas nenorisinās pareizajā virzienā. Šo gadu iesākām ar tā dēvētajiem griestiem bezdarbnieku un slimības pabalstiem, bet nu jau esam piedzīvojuši arī griestus ‘māmiņu’ algām, nostiprinot jau tā politiski un ekonomiski izbūvētos ‘griestus’ arī turpmākai bērnu (ne)radīšanai pašu zemē.
Tā vietā, lai spēcinātu ekonomiku un atbalstītu trūkumā nonākušos ar eiforiju ievēlētās jaunās Saeimas vairākums pretēji priekšvēlēšanu solījumiem lēmis 2/3 budžeta ietaupījumu gūt uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, nevis efektivizējot valsts pārvaldi. Ietaupīt nolemts arī uz rītdienas pensionāru rēķina, nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī. Eļļu ugunī ar regulārām prasībām vēl un vēl samazināt valsts budžetu pielēja arī starptautiskie aizdevēji, starp kuriem nozīmīgu lomu spēlē tieši Eiropas Savienības izpildvaras – Eiropas Komisijas – pārstāvji.
Lai gan finansistu aprindās ir lieliski zināma paruna ‘nauda taisa naudu’, šķiet Latvijas labējā valdība vienoti ar aizdevējiem no Eiropas Savienības centusies pierādīt pretējo. Tā vietā, lai palielinātu pašmāju uzņēmēju konkurētspēju citvalstu tirgos, atsaistot lata kursu no eiro valūtas un vienlaicīgi garantējot Latvijas kredītņēmēju intereses, kā arī uz budžeta deficīta rēķina veiktu ekonomikas sildīšanas pasākumus, iedzīvotājiem un pašmāju uzņēmumiem faktiski atņemti pēdējie resursi.
Cik bieži mūsu labējās valdības un darbam ar Latviju nozīmētie Eiropas Komisijas pārstāvji nu jau aizvadītā gada laikā ir atcerējušies, ka 2010. gads bijis sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanas gads? Cik reizes nepieciešamību novērst vispārēju Latvijas iedzīvotāju nabadzību sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem izmantojuši Latvijas valdības pārstāvji? Vai varbūt kāds Latvijas varas gaiteņos sajaucis šī gada nozīmi un labējiem politiķiem to iztulkojis kā sociāli atstumto un nabadzīgo izskaušanas gadu?
Ivars Jakovels
politikas zinātnes maģistrs
politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks