Latvijas Banka atzīst savu mazspēju

Latvijas Bankas (LB) ekonomists Mārtiņš Bitāns portālā delfi.lv nupat publicējis savu rakstu, kurā analizēta Latvijas ekonomikas virzība pēdējo divdesmit gadu laikā. Raksts ir interesants divu iemeslu dēļ – pirmkārt, kārtējo reizi ir atzīta Latvijas Bankas nespēja kontrolēt monetāros procesus, otrkārt, netieši tiek apšaubīta eiro ieviešanas lietderība Latvijā. Citādi raksts atkārto jau iepriekš paustos LB viedokļus – krīzes cēlonis esot nepareiza budžeta un strukturālā politika, pie kā vainīgas esot līdzšinējās valdības. Nevar nepiekrist, bet jautājums par LB līdzatbildību tomēr paliek atklāts.

Rakstā uzsvērts, ka LB var ietekmēt tikai latu tirgu, bet brīvas kapitāla plūsmas apstākļos iedzīvotāji var aizņemties ārvalstīs. Tā kā Eiropas Centrālā banka (ECB) turēja zemas eiro procentu likmes, lai stimulētu stagnējošo eirozonas ekonomiku, Latvijas iedzīvotāji masveidā aizņēmās šajā valūtā, tādējādi veicinot Latvijas ekonomikas pārkaršanu.

Šeit arī rodas jautājums par to, kāpēc Latvijai nepieciešams ieviest eiro, ja ECB politika ir pretrunā ar Latvijas ekonomiskajiem cikliem. Jau vairākkārt esmu norādījis, ka ES institūciju, t.sk., Eiropas Centrālās bankas politika ir orientēta uz lielo ES pavalstu vajadzību apmierināšanu, bet bieži nonāk pretrunā ar mazāko valstu interesēm (tā teikt – visus dzīvnieciņus ar vienu barību barot nedrīkst!). Pat ja piekrītam M. Bitāna rakstā paustajai idejai par to, ka LB iespējas ietekmēt naudas tirgu ir minimālas (kas tā patiesībā nemaz nav), nav īstu argumentu, lai no šīs ietekmes atteiktos pilnībā. Tā jau var nonākt līdz idejai, ka Latvijas valsts nespēja risināt atsevišķas problēmas ir iemesls, lai to likvidētu vispār. Tātad eiro ieviešana būtu tikai kārtējais solis Latvijas valstiskuma demontāžas procesā.

Vēl būtiski uzsvērt, ka LB iespējas ietekmēt Latvijas ekonomiku ar monetārās politikas palīdzību patiesībā bija un ir ievērojamas. Pati banka (vai varbūt LB to patiesībā nelemj?) ir izvēlējusies sasaistīt savas rokas, realizējot fiksēta valūtas kursa politiku, kura veicināja Latvijas ražošanas sagrāvi (pārvērtēts lata kurss) un aizņemšanos ārvalstu valūtās (valūtas riska izslēgšana). LB bija visas iespējas koriģēt valūtas kursu atbilstoši lata pirktspējas kritumam (inflācija Latvijā visus gadus bija augstāka kā piesaistes valūtu valstīs), tādējādi saglabājot Latvijas ražotāju konkurētspēju un novēršot aizņemšanos eiro (lata vērtības kritums nozīmētu eiro kredītu apkalpošanas izmaksu nepārtrauktu pieaugumu). Ja Latvijas naudas tirgus darbotos latos, arī iespējas regulēt būtu stipri lielākas.

Pagātnē vairs atgriezties nevaram, bet secinājumus vajadzētu izdarīt. Ar fiksēto valūtas kursu Latvijā de facto jau sen ir ieviests eiro. Sekas ir daiļrunīgas.

 

Jānis Sils

Latviešu nacionālistu kluba vadītājs

Neatkarīgs deputāta kandidāts no VL/TB/LNNK saraksta

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *