Kā organizēt autovadītāju darba laiku?

Autovadītāju darba laiks ir viens no jautājumiem, par kuru bieži darba devējiem trūkst pilnīgas izpratnes, lai gan no tā ir atkarīga gan darba izpildes kvalitāte, gan drošība. Lieli attālumi, kravu gaidīšanas laiks, automašīnas remonts, pagarinātās darba stundas objektos – tas viss attiecināms uz autovadītāja darba izpildi. Nosakot darba laiku autovadītājam, darba devējam būtu jāprecizē automašīnas noslodze, līdz ar to arī autovadītāja darba laiks jeb periods, kura ietvaros darbinieks ir darba devēja rīcībā. 

Nosakot darba laiku autovadītājam, piemērojami divi darba laika organizācijas veidi:

1) normālais darba laiks;

2) summētais darba laiks.

Normālais darba laiks, kā to paredz likumdošana, ir astoņas stundas dienā un 40 stundu nedēļā. Taču saskaņā ar Darba likuma 140. pantu darba devējs var noteikt summēto darba laiku, ja darba specifikas dēļ nav iespējams noteikt normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu. Organizējot autovadītāja darba izpildi pēc summētā darba laika principa, autovadītāju nedrīkst nodarbināt ilgāk par 56 stundām nedēļā, un kopējā pārskata perioda stundu summa nedrīkst pārsniegt noteikto normālo darba laiku, kas attiecīgi ir 160 stundas četrās nedēļās jeb, citiem vārdiem, mēnesī. Pieņemot, ka automašīnas vadītājs darbu veic sešas dienas nedēļā un deviņas stundas dienā, kopējais darba laiks ir 54 stundas nedēļā.

Nosakot summēto darba laiku, darba devējam jākonsultējas ar darbinieka pārstāvjiem, kā arī viņa pienākums ir rakstveidā informēt darbinieku par summēto darba laiku, norādot pārskata perioda ilgumu un laikus iepazīstinot ar darba grafiku. Priekšnoteikums plānveidīgai darba izpildei ir grafika sastādīšana, kurā tiek noteikts, vai darbiniekam jāstrādā, piemēram, piecu vai sešu dienu darba nedēļa, un kurās dienās tiek piešķirts atpūtas laiks.

Tomēr, organizējot darba izpildes kārtību pēc Darba likuma 148. panta noteikumiem, ir pieļaujamas atkāpes no iepriekšminētā, ja tiek ievēroti darba drošības un veselības aizsardzības principi, kuri noteikti 2007. gada 3. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr. 474 “Transportlīdzekļa apkalpes locekļu darba laika organizēšanas, ievērošanas un uzskaites noteikumi” un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2006. gada 15. marta regulā Nr. 561/2006.

Ņemot vērā minētos normatīvus, automašīnas vadītāja atļautais braukšanas laiks ik dienu ir deviņas stundas, un ne biežāk kā divas reizes nedēļā to var pagarināt līdz 10 stundām. Tas nozīmē, ka automašīnas vadītāja darba laiku nevar plānot, piemēram, uz diennakti, kā to dažkārt darba devēji vai paši darbinieki vēlas. Labs palīgs automašīnas vadītāja darba kontrolei ir automašīnā uzstādītais tahogrāfs.

Ja ir neskaidrības šajā vai citos ar darba tiesībām un darba drošību saistītos jautājumos, darba devēji, uzņēmumu atbildīgās personas un darba aizsardzības speciālisti var saņemt bezmaksas konsultācijas Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2. Konsultācijas var saņemt klātienē, zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot e-pastu uz agris@lddk.lv.