Ceturtdiena, 2018. gada 20. septembris
Marianna, Ginters, Guntra

Darba devējiem ir vērts nodrošināties, slēdzot materiālās atbildības līgumus

Agris Derkevics
Twitter
FaceBook
print
2012. gada 5. decembris 15:12

Dažādi instrumenti, darbarīki un iekārtas ir līdzekļi, kurus daudzās darba vietās ikdienā izmanto noteiktu pienākumu veikšanai. Tomēr atsevišķos gadījumos darba aprīkojums tiek salauzts, nozaudēts, vai radīti citi ar to saistīti zaudējumi, līdz ar to darba devējam rodas jautājums, kā rīkoties, ja tiek konstatēts, ka tas noticis ļaunprātīgi vai paviršības rezultātā.

Efektīvākais un tālredzīgākais risinājums ir, noslēdzot darba līgumu, paredzēt tajā materiālo atbildību vai arī noslēgt atsevišķu materiālās atbildības līgumu. Savukārt, ja šāda kārtība nav piemērota, darba devējam atliek konstatēt faktu par aprīkojuma sabojāšanu vai nozaudēšanu un pierādīt, cik lieli zaudējumi radušies un kurš par tiem atbildīgs. Saskaņā ar Darba likuma noteikumiem šādos gadījumos darba devējam pienākas atlīdzība, ko ietur no strādājošā darba samaksas. Likuma 79. pants noteic, ka „šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana”, kā arī – „ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas”.

Uzsākot zaudējuma atlīdzināšanas procedūru, darba devējam vispirms vajadzētu noteikt zaudēto vai bojāto vienību materiālo vērtību un zaudējumu apmēru un pieprasīt darbinieka rakstveida piekrišanu vai sastādīt attiecīgu vienošanos. Abos gadījumos darba devējs un darbinieks vienojas par noteikto zaudējumu apmēra atlīdzināšanas kārtību. Jāpiebilst, ka zaudējumu apmērs no darba samaksas ieturējumiem tiek atgūts pakāpeniski, kā to nosaka Darba likuma 80. pants: „Visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.”

Noslēdzot vienošanos, pastāv iespēja zaudējumus nosegt pilnā apmērā. Turklāt, ievērojot Darba likuma 89. panta noteikumus, ar darba devēja piekrišanu darbinieks var zaudējumus segt, nododot darba devējam līdzvērtīgu lietu vai izlabojot bojājumus. Šajā variantā darba devējs iegūst iespēju īsā laika termiņā nozaudēto vai ļaunprātīgi bojāto darba aprīkojumu labot vai aizstāt ar jaunu.

Tomēr darba devējam, savlaicīgi domājot par materiālo vērtību aizsardzību, lietderīgi būtu slēgt ar darbiniekiem materiālās atbildības līgumu, tajā nosakot kārtību, kādā darbinieks lieto un veic materiālās vērtības uzraudzību.

Jāatceras, ka materiālās atbildības līgumā jāietver nosacījums, ka darba devējs nodod, bet darbinieks pieņem noteiktās materiālās vērtības atbildīgā lietošanā. Darba devējiem, sagatavojot materiālās atbildības līgumu, vajadzētu tajā iekļaut punktus, kas regulē darbinieka atbildību:

• saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu, kas nodota viņa glabāšanā, un gādāt par zaudējumu novēršanu (ja tādi radušies);

• savlaicīgi ziņot darba devējam par visiem apstākļiem, kas apdraud viņam nodoto materiālo vērtību drošību;

• noteiktajā kārtībā veikt uzskaiti un iesniegt atskaites par materiālo vērtību stāvokli un atlikumiem;

• piedalīties darbiniekam nodoto materiālo vērtību inventarizācijā, kad tāda tiek veikta.

Gadījumos, ja materiālās atbildības līgums nenodrošina darba devēja izsniegto materiālo vērtību aizsardzību, darba devējs nepieciešamības gadījumā var izmantot Darba likumā nodrošinātās tiesības un uzteikt darba līgumu saskaņā ar 101. panta noteikumiem. Tiesa gan, pirms šāda lēmuma pieņemšanas darba devējam jābūt pārliecinātam, ka viņa rīcībā ir pietiekami daudz pierādījumu, lai apliecinātu darbinieka prettiesisko rīcību nodoto materiālo vērtību uzraudzībā. Pierādījumu pamatā jābūt darbinieka paskaidrojumam, pārkāpuma aktam par materiālo vērtību zaudējuma apmēru, kā arī citiem pierādījumiem, kas pamato darba devēja lēmumu.

Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas Kurzemes reģiona konsultāciju centrā Ventspilī, Lauku ielā 2, kā arī, zvanot pa tālruņiem 63624949 un 28359178 vai sūtot savus jautājumus uz e-pastu agris@lddk.lv.

Latvijas Darba devēju konfederācijas reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” 1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku piemērošanu” ietvaros.


Komentēt

Komentāru secība: dilstoši

  1. Inga teica:

    LR likumdošanā nav tāda apzīmējuma/definīcijas/jēdziena materiālā atbildība! Mūsdienās ir civiltiesiskā atbildība!

Pasākumu kalendārs

2018.09.20 | 10:30

Tikšanās ar dzejnieci Tumē 

2018.09.21 | 9:30

Olimpiskā diena Kandavā 

2018.09.21 | 10:00

«Olimpiskā diena» Tukumā 

2018.09.21 | 13:00

Izrāde «Dželsamīno melu zemē» Tukumā 

2018.09.21 | 16:00

Vakartirgus Pūrē 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Septembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators
coloring.cool