Cilvēki – Latvijas zelts

Latvijā ir bagāta ar cilvēkiem. Turklāt gudriem cilvēkiem, un atšķirībā no valstīm, kam ir naftas, gāzes vai zelta krājumi, tieši šie cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība – mūsu zelts. Lai Latvija kļūtu par labklājības valsti, mums vajadzīgs daudz izglītotu un augstu kvalificētu ļaužu. Jautājums – kā līdz šim pie varas esošie labējie politiķi pret to ir attiekušies?

Lai atjaunotu rūpniecisko ražošanu un līdz ar to mūsu valsts ekonomiku, nepieciešamas ne vien plašas nodokļu sistēmas reformas, bet arī augsti kvalificēti speciālisti. Ar pamatskolas atestātu kabatā mūsdienīgā ražošanas uzņēmumā būs grūti atrast sev lietderīgu nodarbošanos, ja neskaita uzkopšanas darbus vai naktssarga funkcijas. Darbam šādās ražotnēs vajadzīgi kā speciālisti ar augstāko izglītību, tā arī sava amata meistari, kas ieguvuši kvalitatīvu arodizglītību. Tās ir lietas, ko ne vienmēr apzinās pusaudži, beidzot pamatskolas gaitas, un tas ir būtisks iemesls, kāpēc Latvijā jāatjauno obligātā vidējā izglītība.

Vidējā izglītība Latvijā bija obligāta līdz 20. gadsimta 90-to gadu sākumam, kad šī prasība tika atcelta. Paradoksāli, bet, laikam ejot, attīstoties tehnoloģijām un palielinoties zināšanu apjomam, kas jāzina ikvienam ekonomiski aktīvam cilvēkam, labējie politiķi nolēma samazināt valstī noteiktos minimālos izglītības standartus un prasības! Sekas nebija ilgi jāgaida.

Vēl šī gadsimta sākumā no ieceres Latvijā būvēt mūsdienīgu auto ražotni un nodrošināt ar darbu vairākus tūkstošus vietējo darba ņēmēju atteicās viens no pasaules lielākajiem auto gigantiem, par iemeslu minot tieši kvalificētu speciālistu trūkumu. Šajā gadījumā varam pamatoti runāt par milzīgām potenciālajām nodokļu summām, kas netālredzīgās labējo politikas rezultātā mūsu valsts budžetam daudzu gadu garumā neatgriezeniski pazudušas nebūtībā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka viens ražošanā nodrošināts darbinieks netieši nodrošina darbu trim apkalpojošajā sfērā strādājošajiem. Tas arī ir iemesls, kāpēc Latvijai gar degunu var aizslīdēt vēl daudzas potenciālo investoru iecerētas ražotnes. To pieļaut nedrīkst! Mums jālabo 90-to gadu bardakā pieļautās labējo politiķu kļūdas un nolaidība.

Sakārtojot valsts pārvaldes aparātu, samazinot ministriju skaitu un loģiski reformējot nodokļu sistēmu, mēs radīsim nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi ikvienam skolēnam! Mazturīgo ģimeņu bērni ir pelnījuši sociālās stipendijas, lai arī viņi reāli varētu iegūt profesionālo izglītību, bet līdz pilngadības sasniegšanai bērniem un jauniešiem obligāti jāatrodas skolas solā. Tālāk viss atkarīgs no jau pieauguša cilvēka izvēles, bet tas mūs neatturēs no vidējā izglītības iegūšanas popularizēšanas Latvijas jaunatnes vidū.

Ivars Jakovels
10. Saeimas deputāta kandidāts

politikas zinātnes maģistrs

Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks

http://ivarsjakovels.blogspot.com/

Komentāri

  1. Dievs dod Saskanas centra bijusho okupantu pakljskreejeejiem nekad nevinneet veeleeshanaas!

  2. to Ivo:
    Jau 20 gadi pagājuši, kopš dzīvojam neatkarīgā valstī. Vai vienreiz varam saņemties un sākt visi kopā strādāt labklājības atdzimšanai mūsu valstī, nešķirojot ļaudis pēc tautības? Ja vēlamies, lai turpinās valsts izzagšana, mūsu draugu, radu un kaimiņu aizbraukšana uz ārzemēm, varam arī šoreiz atdot savu balsi par labējiem. Viņu politika ir izdevīga vienīgi bagātajiem un zaglīgiem valsts ierēdņiem. Pie kuras no šīm kategorijām piederi tu, Ivo?

  3. Piedod Ivar, bet – viss teksts ir tukši vārdi. Turklāt, tu pats nonāc pretrunās – kā mēs varam būt gudri, ja mums ir sūdīga izglītības sistēma. Tātad – vai nu mēs esam muļķi, vai arī labējo izveidotā izglītības sistēma ir ok. Es domāju, ka esam muļķi, kas nespēj konkurēt pasaules tirgū.
    Ieteikums – ja mini kādu piemēru, tad norādi konkrēti – kurš auto gigants? Savādāk, var padomāt, ka fakts ir izdomāts.
    Pēdējā rindkopa vispār izsauc dusmas – paskaidro, kā to izdarīsiet – ko TIEŠI sakārtosi valsts pārvaldes aparātā? Kuras ministrijas samazināsi? Ko darīsi ar to darbiniekiem (jauni bezdarbnieki?) un valsts funkcijām? Ko reformēsi nodokļu sistēmā (manuprāt, vispār pietiek visu laiku kaut ko mainīt, es kā uzņēmējs vēlos stabilitāti)?
    No visa iepriekš minētā nesapratu, kur tu radīsi finansējumu (palielināsi nodokļus, vai?).

  4. to Gints:
    Cilvēka gudrums ne vienmēr slēpjas izglītībā un otrāda – ne vienmēr izglītība garantē, ka cilvēks kļūs gudrs. Cara laikā Latvijā bija ļoti ierobežotas iespējas iegūt izglītību augstāku par dažām ziemām skolas solā, bet mums bija un ir daudz gudru cilvēku. Toreiz bija daudz autodidaktu, kuri zinības ieguva pašmācības ceļā un vēlāk to veiksmīgi izmantoja kā politiskajā cīņā, tā arī uzņēmējdarbībā.

    Turklāt šobrīd vēl ievērojama Latvijas iedzīvotāju daļa profesionālo izglītību vēl ieguvusi padomju varas gados, tāpēc nebūtu korekti apgalvot, ka iedzīvotāju kopuma izglītības līmenis pilnībā atkarīgs no pēdējos 20 gados pie varas atrodošos politiķu darbības.

    Ļaudis, kuri seko līdzi Latvijas ekonomikai noteikti atminas, par kuru no auto gigantiem ir runa. Potenciālais darījums tika plaši tolaik atspoguļots masu medijos. Tas ir BMW.

    Blogā publicētais komentārs varētu būt grūti lasāms un uztverams, ja tiks veltīts visiem dzīves aspektiem un problēmām, kas jārisina mūsu valstī, bet tā kā uzdod attiecīgu jautājumu, labprāt atbildēšu, ka saskaņā ar mūsu programmu:
    1. Vēlamies samazināt ministriju skaitu līdz astoņām: ārlietu; iekšlietu; tieslietu; aizsardzības; finanšu; tautsaimniecības; Sociālās nodrošināšanas, veselības un vides.
    2. Nodokļi ir jāsamazina, lai veicinātu ekonomiku un tas vislabāk ir iespējams ieviešot ražošanai draudzīgu nodokļu sistēmu – progresīvo ienākumu nodokli kā darba ņēmējiem, tā arī uzņēmumiem; gan ļaudīm ar maziem ienākumiem, gan uzņēmumiem jāmaksā zemi nodokļi, augstie nodokļi, lai paliek augstus ienākumus saņemošajiem; šāda sistēma nav ieviesta tikai 3 ES valstīs, t.sk. Latvijā.
    3. Nodokļu sistēmas sabalansēšana veicinās ekonomiku un jaunu darbavietu rašanos.

  5. ok, tad mēs varētu formulēt to tā – "dzīves gudri cilvēki". Neesam mācījušies labās skolās, bet kaut kā dabiski dzimuši gudri. Laikam gēni mums te labi 🙂
    Bet – tad jau padomju sistēmas izglītība vainīga, nevis labējie (jo lielākā daļa izglītību tad ieguvusi).

    1. Vai Jums ir aprēķini, kādu ekonomisku labumu dos dažu ministriju pievienošana? Es saku, ka ieguvums būs ~viena ietaupīta ministra alga, jo Jūs neko nesakāt par funkciju samazināšanu. Tas nozīmē, ka tās veiks tie paši darbinieki, tikai citas ministrijas sastāvā. Es apvienošu arī iekšlietu ar aizsardzības, finanšu ar tausaimniecības, sociālo ar veselības. Hei, es esmu krutāks, jo ierosinu atstāt tikai 5!!!
    2. Ražošanai draudzīga nodokļu sistēma nav progresīvā. Šeit Jums jāskaita tas pantiņš, ko citi saka – jāpārliek nodokļi no ražošanas uz patēriņu. Tikai tad te arī ir dimbā – tad ir jāceļ PVN, ko vēlētāji neatbalsta. Progresīvo iedzīv. ienāk. nodokli atbalstu, lai Jums veicas ar tā ieviešanu (buržujus uz Sibīriju!). Bet, ja būs progres. uzņēm. nodoklis, tad ne tikai BMW neatnāks, bet arī visi citi lielie ražotāji aizmuks! Tu gribi viņiem palielināt nodokli! Tā nav investīcijām draudzīga vide!
    3. punktu nevaru komentēt, jo tur atkal nekas nav pateikts konkrēti. Bet nodokļus tu nevari samazināt (tāpat kā Šlesers, jo savādāk nevarēsi samaksāt valsts izdevumus – pensijas, algas u.c.)

    Tomēr gribu tevi atbalstīt par to tautību. Nekur jau krievi prom nebrauks un "Visu Latvijai" ir iebraukusi otrā grāvī. Tāpēc, ok, strādājam kopā. BET ATCERIES, mēs esam neatkarīga valsts, nevis kaut kāds suns, kas gaida kaulu no Krievijas galda. Mēs labprāt, UZ LĪDZVĒRTĪGIEM noteikumiem, sadarbojamies gan ar rietumiem, gan austrumiem. AIZMIRSTI par ielu nosaukumiem krievu valodā, otru valodu valsts iestādēs utml. tad būs sūdi. Apsolu! Cieti 🙂

  6. to Gints

    1. Runa nav par vienkāršu ministriju apvienošanu, bet gan par funkciju dublēšanās novēršanas un valsts pārvaldes darbinieku darba ražīguma paaugstināšanu.

    2. Progresīvā nodokļu sistēma ļauj samazināt kopēju nodokļu slogu un darba ņēmējiem, sniedzot iespēju salētināt preču un produktu pašizmaksu un tāpēc tā ir ražošanu atbalstoša.

    3. Nodokļu slogs pārnesams uz nekustamo īpašumu un daļēji uz patēriņu (pirmās nepieciešamības precēm: pārtikas precēm un medikamentiem (šeit gan jāpieskaita arī grāmatas, prese un tūrisms) jāpiemēro samazinātās PVN likmes).

    Neviens taču nerunā par ielu nosaukumiem citā valodā vai ko. Bet ja viss šis stāsts ir par ‘cieti’, tad iesākumā būs jāpārvar 5% barjera 😉

  7. Man pēc tā komentāra un ari autora liekas ka abi esat bijuši gan ministrijās strādājuši gan ilgus gadus ar uzņēmējdarbību darbojušies,bet teiksim šodien cik struktūrfoda projektus esat izgājuši cauri un tur nav tikai viena ministrija lai rezultātu iegūtu ,redzu pieredzes nekādas kā vienam tā otram, jo kaut ko skaidrot cilvēkiem kuri nav saskārušies ar reālo situāciju ir bezjēdzīgi, nevis apvienot ,bet likvidēt ,kā piemēru minēšu to Kastēna ministriju un ko viņi darīja , ko šodien dara LIAA.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *