Cik mūsdienīgas savā domāšanā ir Latvijas bibliotēkas?

Veicot dažādus pētījumus un analītiskos izvērtējumus, kā arī gatavojot atskaites par īstenoto sabiedrisko attiecību un mārketinga projektu atspoguļojumu medijos, regulāri apciemoju kādu no Latvijas bibliotēkām. Ņemot vērā pēdējos gados piesaistīto līdzekļu apjomu mūsu bibliotēku modernizācijai, tām vajadzētu būt ne vien zinību krātuvēm, bet arī zināšanu centriem, kas kalpo par savdabīgu zināšanu un pozitīvas attīstības bāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Patiesi, bibliotēkās apmeklētāju skaits aizvadītajos gados ir pieaudzis. Šeit vienmēr var manīt daudz jaunu, zināšanu alkstošu cilvēku. Šajā sakarā manu uzmanību ir piesaistījusi viena mūsdienu Latvijas bibliotēku darba nianse. Proti, lai būtu iespējams saglabāt bibliotēku krātuvēs iegūto informāciju, nenesot grāmatas vai attiecīgo periodiku līdzi, interesējošo materiālu iespējams gan konspektēt ar roku lasītavā, gan arī to nokopēt vai ieskenēt kādā informācijas nesējā. Tā kā konspektēšana iespējama vien gadījumos, kad nepieciešams saglabāt nelielu informācijas daudzumu un nav nozīmīgs publikācijas vizuālais saturs, lielākoties apmeklētāji izmanto kopēšanas vai skenēšanas pakalpojumus.

Interesentākais ir tas, ka skenēšana, kas atšķirībā no kopēšanas patērē pat mazāk datortehnikas resursu, vienlaicīgi neizmantojot papīru, bibliotēkās maksā pat 10 reizes dārgāk. Ja vienas lapas kopēšana bibliotēkā izmaksā piecus santīmus, tad par ieskenētu grāmatas lapu tiek iekasēti 40 līdz 50 santīmu. Ņemot vērā, ka katra papīra lapa, kilograms un tonna patērē noteiktu koku skaitu mūsu mežos, samazinot dabas bagātības un iespējas attīrīt tehnikas piesārņoto gaisu, tā ir ačgārna politika, kas neasociējas ar zināšanu un pozitīvas attīstības centra būtību.

Zinot, ka mūsdienās lielākoties informācija tiek apstrādāta ar datoru, bibliotēkām ir iespēja apliecināt zināšanu un pozitīvas attīstības centra statusu, sniedzot kaut nelielu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā. Papīra resursu taupīšanas nolūkos kopēšanas un skenēšanas cenas varētu tikt, kā minimums, izlīdzinātas, bet labākajā gadījumā – pat noteiktas par labu digitālai informācijas saglabāšanai. Tas ir viens no veidiem, kā, neieguldot papildu līdzekļus, bibliotēkas varētu ne vien piedāvāt jaunas zināšanas, bet arī praksē ar uzskatāmu piemēru demonstrētu progresīvu nostāju jautājumā ar plašāku kontekstu un nozīmi. Simboliski tā ir būtu nostāja un piemērs, kādu jauniešiem demonstrē mūsu zinību krātuves.

Ivars Jakovels
Politikas zinātnes maģistrs

Politisko partiju apvienības “Saskaņas Centrs”
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks

http://ivarsjakovels.blogspot.com/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *