Balsojam PRET!!!

 Šodien “Lauku Avīzē ” izlasīju sekojošo tekstu, un tas lika vēlreiz aizdomāties par to, cik tomēr maz mūsos ir dzīvesgudrības un patriotisma. 

“Televīzijas “Preses klubā” ministre Ilze Viņķele ar ironisku pieskaņu balsī noteica – nu kādu pensiju var gaidīt, ja strādā par minimālo algu! Ar neapbruņotu ausi varēja saklausīt viņas aizdomas par algas saņemšanu aploksnē. Man ir divi pieauguši bērni, un viņi tik tiešām strādā par minimālo algu. Mazdēls kā melnstrādnieks naudiņu pelna Anglijā. Ziniet, es balsošu par krievu valodu kā otru valsts valodu ne jau valodas dēļ, bet protestējot pret mūsu valsts varas attieksmi pret cilvēkiem.

                                                               Velta Purlīce Tukuma novadā.”

Kad izlasa šos pēdējos teikumus, pārņem dusmas, skumjas un tāda nolemtības sajūta. Diemžēl. Cilvēki, kas parakstījās par šo grozījumu iesniegšanu, darīja to pēc zināmas pārliecības, dažādu iemeslu dēļ, par ko tagad negribētu runāt. Un referendumā “par” teiks arī dažādu iemeslu dēļ. Liela daļa būs tie, kas vēl joprojām dzīvo Latvijas PSR, tie, kas nav samierinājušies ar domu, ka vairs nav šeit galvenie saimnieki. Daļa būs radikāli noskaņoti cilvēki, kuri vienkārši seko Lindermaņa kunga aicinājumiem, lai kādi tie būtu. Varbūt būs arī domājoši un gudri cilvēki, kas ies balsot “par”, esot pārliecībā, ka tā būs labāk.

Bet visvairāk satriec, ka “par” balsos latvieši. Un tas ir tik nesaprotami, ka gribas kaut ko darīt, kaut ko pateikt, lai šie cilvēki vēl padomā, pirms ievelk krustiņu nepareizā vietā.

Vakar Vaira Vīķe Freiberga teica, ka Latvijas brīvvalsts laikos cilvēki dzīvoja daudz sliktākos apstākļos kā tagad. Bija grūti toreiz un ir grūti tagad. Protams, to neviens neapstrīd. Tikai atšķirība tāda, ka toreiz patriotisms šī vārda vislabākajā nozīmē dzīvoja cilvēku sirdīs neatkarīgi no sociāliem un ekonomiskiem apstākļiem.

Mums visiem jābalso “PRET” krievu valodu kā otro valsts valodu! Šī nav īstā reize protesta balsojumam pret valdību, saeimu, ekonomisko situāciju un grūto dzīvi. Šis ir balsojums par mūsu nākotni, par mūsu bērnu un mazbērnu nākotni. Par Latvijas zemi, mūsu valsti, kuru izcīnīja mūsu senči ar tik lielām grūtībām, kuru atjaunojām pirms 20 gadiem, par latviešu valodu. Šoreiz nav jāprotestē, bet šoreiz ir jācīnās par to, kas ir mūsu un ko mums grib kāds atņemt, balsojuma lapiņās, ievelkot krustiņu pie “PRET”!!! Jācīnās un jāaizstāv tādas vērtības, kurām nav nekāda sakara ar valdību vai pašreizējo situāciju. Kāds sakars latviešu valodai un mūsu pamatvērtībām ar nekārtībām mūsu valstī? Patriotisms, dzimtenes mīlestība, lepnums par savu valsti (ne valstsvīriem) un VALODU- tas ir kas tāds, ko nevar jaukt kopā ar citām sajūtām!!! 

Kad izlasu vai dzirdu tādu viedokli kā cienījamai Purlīces kundzei, kad lasu internetā komentārus no tiem, kas aizbraukuši uz ārzemēm strādāt ( vai daudz labāk kā te???) par to, cik Latvija ir slikta vieta un palikušie ir vienkārši “muļķi” – tad pārņem sajūta, ka Latvijas valsti iznīcinās paši latvieši, nemaz nevajadzēs kādu ārējo spēku.

Bet es ceru un ticu, ka tas tā nebūs. Mēs dzīvosim arvien labāk, mēs sāksim ticēt savai valstij, mēs saņemsimies, mēs maksāsim nodokļus un nezagsim pie pirmās iespējas. Un celsim savu valsti, cienīsim savu valodu un mīlēsim savu zemi.

Aicinu visus 18. februārī balsot PRET! PRET, lai mēs varētu arī pēc gadiem būt šeit un runāt latviešu valodā!!!

                                                             Ar cieņu Rūta Kodoliņa Engures novadā.