Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Austrumi, Rietumi un Oligarhi

Autors: Jānis Sils
Twitter
FaceBook
print
2010. gada 30. augusts 14:15

Pirms vēlēšanām reklāmas vēlētājus apdullina tik ļoti, ka tiek aizmirsti partiju līdzšinējie (ne)darbi. Tā kā partiju kampaņas jau aktīvi sākušās, svarīgi vēlētājiem atgādināt pašreizējo spēku izkārtojumu uz politiskās skatuves – kas ir kas.  

Esošās politiskās partijas var sadalīt trīs grupās atkarībā no to paustajām idejām un finansējuma avotiem – Austrumu, Rietumu un Oligarhu partijās. Jāņem vērā, ka dalījums ir nosacīts, jo jebkurā partijā ir arī citus atzarus pārstāvoši politiķi vai relatīvi neatkarīgi domājošas personas. Tomēr jebkurai partijai ir arī galvenais strāvojums, kas galu galā nosaka tās politisko virzību.

 

Maskavas melnais un baltais zirgs

No lielākajām partijām Maskavas virzienam var nešaubīgi pieskaitīt divas – apvienību “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) un apvienību “Saskaņas centrs” (SC). Ja PCTVL jau ilgstoši uzstājusies ar Latvijai atklāti naidīgu retoriku, tad SC radīta ar mērķi “savākt” mērenāk domājošo krievu vēlētāju daļu, kā arī lētticīgāko latviešu vēlētāju daļu. Var teikt, ka Maskava šādā veidā ir “diversificējusi” savus riskus un noklājusi plašāku vēlētāju spektru. Ir gan impērijas melnais zirgs, kas sajūsmina naidīgāko kolonistu daļu, gan balts “Trojas zirgs”, ar kuru piemānīt daļu latviešu vēlētāju.

 

PCTVL orientēšanos uz radikālāko krievu vēlētāju daļu apliecina arī pēdējā laika šīs partijas līderu retorika, kas “apvaino” SC pārāk mērenā attieksmē (piemēram, attiecībā uz okupācijas fakta atzīšanu). PCTVL pozīciju vislabāk raksturo tās vadoša politiķa Aleksandra Giļmana izteikumi, kurš Latvijas valsti nodēvējis par “absolūtu ļaunumu”. Ar pretvalstiskām akcijām izcēlušies arī citi PCTVL vadoši politiķi. Piemēram, Jurijs Petropavlovskis savulaik vadīja t.s. “krievu skolu štābu”, kas rīkoja nekārtības izglītības reformas sakarā. Pavisam cūciski izrīkojās cits PCTVL biedrs Nikolajs Kabanovs, kas izšņauca degunu valsts karogā (tagad šī persona jau kandidē no SC saraksta). Savukārt Jakovs Pliners paziņojis, ka nekad neatzīšot Latvijas okupācijas faktu, jo tad visi PSRS laikā iebraukušie jāatzīst par civilokupantiem (un nevis tāpēc, ka okupācija nebūtu bijusi).

 

Lieki piebilst, ka visu šo laiku PCTVL baudījusi arī lielu t.s. krievvalodīgās preses atbalstu. Piemēram, sarakstā savulaik kandidējuši gan SIA “Fenster” vadītājs Andrejs Kozlovs (izdod laikrakstu Vesti Segodna) un laikraksta “Čas” galvenā redaktore Ksenija Zagorodska. Partijas finansētāju struktūra ir labi paslēpta, jo nesamērīgi lielas summas ziedojuši paši partijas biedri, kas liecina par starpniecību finansēšanā. Tomēr, ņemot vērā krievu preses neoficiālo atbalstu, reklāmas kampaņai ievērojams finansējums arī nav bijis nepieciešams.

 

Apvienība “Saskaņas centrs” jau kopš saviem pirmsākumiem centusies radīt mazāk agresīvas un mūsdienīgas partijas tēlu. Tomēr apvienībā ietilpstošās partijas un politiķi skaidri apliecina gan promaskavisko orientāciju, gan ārkārtīgi augstu korupcijas līmeni. Jāatgādina gan t.s. Jūrmalgeitas skandāls, gan neskaitāmus balsu pirkšanas gadījumus Jūrmalā, Rēzeknē, Jelgavas rajonā u.c. (plašs saraksts pieejams vietnē: http://www.tribine.lv/ekonomiska-krize/Saskanas-centrs-liekuligaka/10309.). Apvienības ciešo saikni ar Krievijas specdienestiem apliecināja Ušakova neoficiālā tikšanās ar spiegu Hapilovu, kurš tika izraidīts no Gruzijas par atentāta organizēšanu pret prezidentu Saakašvilli. SC iestājusies arī pret sarkanā partizāna Kononova tiesāšanu.

 

Partija galvenokārt tiek finansēta no Kargina/Krasovicka puses, kas apzināti “iztīrīja” vienu no lielākajām Latvijas bankām krīzes priekšvakarā, radot valstij vairākus simtus miljonu latu lielus zaudējumus. Bijušais partijas biedrs Jānis Jurkāns savu aiziešanu pamatoja tieši ar tās pārāk lielo atkarību no minētajiem baņķieriem. Jāatgādina, ka SC nesen Saeimā virzīja likuma grozījumus, kas būtu izdevīgi bijušajiem Parex akcionāriem, turklāt “Parex” akcionāru pēdas nav grūti saskatīt arī partijas ziedotāju sarakstā – to finansējuši Vladimirs Barinovs (Kargina sievas tēvs), kā arī Boriss Libermanis, Aleksandrs Jakovenko, Juris Vanags (Parex mazākuma akcionāri). Partijai ziedojuši arī Boriss Medvedevs (Skonto grupa), Rietumu bankas īpašnieks Leonīds Esterkins, kā arī Lemberga opozicionārs Oļegs Stepanovs.

Oligarhi – no vienas gultas otrā

Pie oligarhu partijām var pieskaitīt Zaļo Zemnieku savienību (ZZS), Latvijas Pirmās partijas un LC apvienību (LPP/LC), kā arī Tautas partiju (TP). Pēdējās divas tagad kopīgi izveidojušas apvienību “Par labu Latviju” (PLL).

 

Oligarhu attieksme pret Rietumu un Austrumu interesēm svārstījusies atkarībā no tā, cik ļoti apdraudēti to sazagtie kapitāli. Sākotnēji dominēja tieksme attālināties no padomju (Austrumu) sistēmas, lai varētu privatizēt valsts īpašumus, kas oligarhus satuvināja ar Rietumu struktūrām. Oligarhi atbalstīja arī Latvijas iesaistīšanu ES un NATO. Tomēr pēdējā laikā Rietumu specdienesti ir aktīvi sākuši izmeklēt “prihvatizācijas” procesus Latvijā, tāpēc tiek meklēts atbalsts Maskavā. Par to liecina gan LPP/LC sadarbība ar SC Rīgas domē, gan Šķēles pielaidīgie izteikumi SC sakarā. Netiek izslēgta iespēja, ka pēc gaidāmajām vēlēšanām PLL varētu veidot koalīciju ar SC. Oligarhu tuvināšanos ar Maskavu veicina arī tas, ka viņu biznesi (tranzīts, gāzes imports, pārtikas eksports u.c.) joprojām ir ļoti atkarīgi no Austrumu labvēlības.

 

Kustība Par labu Latviju patiesībā apvieno divus Latvijas politekonomiskos grupējumus, kas izveidojās no bijušajiem kompartijas un VDK darbiniekiem. Pirmajā grupējumā sapulcināti ar kādreiz vareno partiju “Latvijas ceļš” saistītie politiķi un uzņēmēji, kas jau sākotnējā posmā ielika Latvijas valstij pilnīgi greizus pamatus. Otrais grupējums ir ap bijušo AVE LAT impēriju (tagad – Nordic Partners ārzonas u.c.) pulcētie politiķi un uzņēmēji, kas vēlāk dibināja Tautas partiju. Abus strāvojumus kopā satur vēl PSRS laikos veidojušies kontakti (kompartija, VDK, vēlāk arī “Pārdaugavas grupējums”), kā arī kopēja dalība dažādās pretlikumīgās “prihvatizācijas” shēmās.

 

Sajūtot apdraudējumu no Rietumu kontrolē nonākušajām tiesībsargājošām iestādēm, pašlaik izveidota kopēja fronte cīņai pret privatizācijas izmeklēšanu. Informatīvo atbalstu nodrošina LNT televīzija un TVNET portāls, kurus kontrolē saistītu uzņēmēju grupa ar digitālajā afērā apsūdzēto Andreju Ēķi priekšgalā. Oligarhu kontrolē nonācis kādreizējais oligarhu apkarotājs – laikraksts “Diena”, ko iegādājies senais Šlesera biznesa partneris Viesturs Koziols. PLL valdē ir arī Aleksandrs Šeiņins, kura īpašumā esošā SIA “Petits” izdod krievvalodīgo laikrakstu “Čas”.

Izveidotās kustības valde ir vairāk kā daiļrunīga. Tajā ir Putina kolēģis no izlūkošanas laikiem Juris Savickis (Parex akcionārs un netiešs Latvijas gāzes īpašnieks), VDK virsnieku izveidotās Skonto grupas pārstāvis Guntis Rāvis, cits VDK virsnieks no metāla importētāju vidus – Aivars Ločmelis, kompartijas sekretārs Atis Sausnītis (Šķēles līdzdalībnieks AVE LAT veidošanā), kā arī paši odiozie AŠ2 – Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Arī finansētāju vidū var atrast daudzus Latvijas miljonāru saraksta pārstāvjus, neiztrūkstot arī Leonīdam Esterkinam (tas pats, kas finansē arī Saskaņas centru) un digitālās televīzijas lietā apsūdzētajam Šķēles partnerim Andrejam Lozem.

 

Otra oligarhus pārstāvoša partija ir Zaļo un zemnieku savienība, kuru pamatoti saista ar Aivara Lemberga interešu pārstāvību (viņš pat izvirzīts premjera amatam no šīs partijas). ZZS nav pievienota PLL, jo tā var iekļūt Saeimā arī startējot atsevišķi, turklāt Lembergam un citiem oligarhiem savulaik bijušas asas domstarpības atsevišķos privatizācijas jautājumos. Detalizēti iztirzāt Lemberga plašo īpašumu nelikumīgās iegūšanas metodes nav racionāli, jo tas jau izdarīts vairākās grāmatās un nešaubīgi tiks turpināts arī nākotnes tiesas procesos.

 

Arī ZZS veidojusies no bijušajiem kompartijas funkcionāriem. Par to liecina vadošos amatos un sponsoru sarakstā esošas personas – Arnis Luhse, Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis un daudzi citi. Savulaik Brigmanis, esot Saldus rajona Kompartijas I sekretārs, pat licis apgānīt Latvijas armijas komandiera Kalpaka pieminekli. Kompartijas darboņi plaši pārstāvēti ne tikai Lemberga grupējuma politiskajā, bet arī ekonomiskajā spārnā. Informatīvo atbalstu šim oligarhu grupējumam nodrošina laikraksts “Neatkarīgā” un citi “Mediju nams” grupā ietilpstoši izdevumi.

Rietumi – paņēmienu daudzveidība

Rietumu specdienestus Latvijā raksturo paņēmienu daudzveidība, jo tie savas intereses virza ne tikai ar partiju, bet daudz plašāk arī ar tiesu varas, atsevišķu viedokļu līderu un plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Tiesu vara un t.s. “ceturtā vara” tiek aktīvi izmantota oligarhu apkarošanā. Nodrošinoties pret sev nelabvēlīgiem vēlēšanu rezultātiem (promaskavisko un oligarhu partiju uzvaru), Rietumu specdienesti pašlaik nostiprina savas pozīcijas arī militārajās struktūrās. Par to liecina gan bruņoto spēku komandējošā sastāva izmaiņas, gan “tīrīšanas” specdienestos.

 

Laika gaitā ap Sorosa fondu bāzētās organizācijas (galvenais Rietumu specdienestu publiskais atzars Latvijā) ir atbalstījušas gan Latvijas ceļu, gan Tautas partiju, tomēr pašlaik lēmējvarā Rietumu intereses pārstāv divas partiju apvienības – Vienotība un mazākā mērā (caur atsevišķām personām) arī VL/TB/LNNK.

 

Par “Vienotības” saistību ar rietumu specdienestiem liecina gan t.s. “lietussargu revolūcijas” notikumi, gan Sarmītes Ēlertes (bijusī laikraksta “Diena” redaktore un Sorosa fonda izpilddirektore) grupas iesaistīšanās šajā apvienībā. Tomēr apvienību būtu kļūdaini uzskatīt par ļoti viendabīgu, jo tajā ir pārstāvētas arī Kargina (Sabiedrība citai politikai) un citu oligarhu (Berezovskis/Belokoņs – Jaunajā laikā) intereses.

 

Apvienības interešu dažādība atspoguļojas arī sponsoru sarakstos. Sorosa līdzdalību apliecina Arvila Ašeradena, Sarmītes Ēlertes un Pētera Viņķeļa ziedojumi. Interesanti, ka ziedotāju vidū ir arī globālās reklāmas aģentūras “McCann Worldgroup” Latvijas pārstāvniecības vadītājs Ainārs Ščipčinskis un Rietumu investoru grupas publiskā seja Kārlis Cerbulis (NewCenturyHolding). Vienotībā ietilpstošajā Pilsoniskajā Savienībā savukārt var samanīt t.s. “Lemberga opozicionāru” ietekmi, kas darbojas ar Kristovska starpniecību. Lieki atgādināt, ka šie opozicionāri paši kādreiz bija līdzdalībnieki visās valsts apzagšanas shēmās, kurās tagad apsūdz Lembergu. “Sabiedrību citai politikai” sponsorē un vada vairāki ar Parex un Karginu saistīti uzņēmēji. Kad valsts pārņēma Parex banku, tieši šī partija bija viena no iniciatorēm 13. janvāra grautiņiem.

 

Kopā Vienotību satur galvenais ideoloģiskais strāvojums – orientācija uz Rietumiem, liberālas sabiedrības veidošana un vēlme panākt varas pārdali. Informatīvo atbalstu kustībai nodrošina TV3, Ir un citi plašsaziņas līdzekļi. Prognozējams, ka pēc vēlēšanām apvienības iekšienē varētu rasties nopietnas domstarpības un sākties ievēlēto deputātu migrācija.

 

VL/TB/LNNK piekrīt Rietumu interešu grupai vairāk ideoloģisku, nekā finansiālu vai organizatorisku apsvērumu dēļ. Partijas ideoloģija ir vērsta pret Austrumu ietekmi, tāpēc ir notikusi tuvināšanās ar Rietumu interešu pārstāvjiem, kas atspoguļojas partijas pārāk nekritiskā attieksmē pret Eiropas Savienību un Latvijas karavīru iesaistīšanos misijās ārvalstīs. TB/LNNK finansējums netieši nāk no oligarhu aprindām. Pašlaik uzskatāmākais finansētājs ir Leons Jakrins (kā finansētājs darbojas arī caur Gunu Eglīti un citām personām), kas saistīts ar Parex bijušo akcionāru Viktoru Krasovicki. Savulaik TB/LNNK tiešā un netiešā veidā finansēja arī VDK virsnieks Normunds Lakučs. Tā gan šobrīd jau ir pagātne.

 

Kaut gan TB/LNNK sākotnēji gribēja tuvināties “Vienotībai”, pēc atraidījuma tā izveidoja apvienību ar partiju “Visu Latvijai”. Šī apvienošanās galvenokārt notika nevis savstarpēju simpātiju, bet pragmatisku apsvērumu dēļ. Pastāvēja reāls risks, ka sašķeltības dēļ Saeimā var netikt ne vieni, ne otri. Nevar ignorēt arī faktu, ka abu partiju ierindas biedri nekad nav sapratuši, kāpēc partijas ar kopējiem nacionāliem ideāliem nevarētu apvienoties. Šajā pragmatiskajā apvienībā VL vadība cer izmantot TB kontaktus un finansiālās iespējas, bet TB vadība cer uz jaunu vēsmu ienākšanu partijā un papildus vēlētāju atbalstu. Tomēr ilgtermiņa rezultāti tiks sasniegti tikai tad, ja izdosies TB/LNNK attīrīt no līdzšinējās oligarhu ietekmes un populistiem-taurētājiem. TB/LNNK šis uzdevums šobrīd ir nepieciešamāks un iespējamāks kā jebkad agrāk.

 

Kurš tad pārstāv latviešu intereses?

Gandrīz katrā partijā (izņemot tās, kas atklāti deklarējušas naidīgumu Latvijas valstij) ierindas biedru vidū ir cilvēki, kam patiesi rūp Latvijas valsts un latviešu tautas intereses. Kašķīgās partijās mūs ir sadalījušas svešas varas, kas šeit cīnās par savu ietekmi. Savējiem ir jāmeklē ceļš vienam pie otra. Runāt un darīt var arī ārpus partijām un to cīņām.

Jānis Sils

Latviešu nacionālistu kluba vadītājs

Neatkarīgs deputāta kandidāts no VL/TB/LNNK saraksta


Komentēt

Komentāru secība: dilstoši

  1. Anonīms teica:

    4% Procentu maksājumi, kredīts piegādi

    Sveiki,
    Vai jūs finansiāli invaliditāti un Jums teicis, lai sevi bija es varu saņemt kredītu, lai atrisinātu to, Bet šodien es jums news.The iespēja ir ieradās, lai jūs varētu smaidu. Nedrīkstam summa, ko es dot, ir 9000GBP un maksimālais apjoms ir 120000000GBP.
    Kredīts Izglītība
    Kredīts investīcijām
    Kredīts būvniecības un celtniecības
    Kredīts biznesam
    Saskarē; wesleybruce@live.com
    Paldies
    Wesley Bruce

Pasākumu kalendārs

2019.07.26 | 13:00

Brīvbode «Ligzdā» Tukumā 

2019.07.27 | 12:00

Brīvbode «Ligzdā» Tukumā 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Jūlijs
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators
coloring.cool