Svētdiena, 2018. gada 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

100 lati dienā?

Twitter
FaceBook
print
2010. gada 14. augusts 11:54

Sociologi var teikt, ka Pasaules Bankas prezidenta Roberta Zēlika izteiktais jautājums Siguldā – vai bezdarbnieki par bīstamo latvāņu iznīcināšanas darbu saņem 100 latu dienā – ir bijis neapdomīgs, taču tas kārtējo reizi pierāda tikai vienu – ārvalstu eksperti, kuru dotos padomus Latvijā valdošie politiskie spēki uztver kā akmenī iecirstu patiesību, īstenībā neorientējas mūsu valsts situācijā.

Esam jau pieraduši, ka valdošā politiskā elite iztapīgi liec muguru, uzklausot visus no Eiropas Savienības institūcijām nākošos ieteikums. Tā bija gan ar cukura nozares iznīcināšanu, tagad dienas kārtībā ir zivsaimniecība, nemaz nerunājot par priekšrakstiem budžeta izdevumu samazināšanas virzienā. Tā vietā, lai analizētu reālo situāciju un meklētu risinājumus Latvijai izdevīgākā varianta īstenošanai, siltajos krēslos aizsēdējušies politiķi paļaujas tikai uz savu Eiropas saimnieku direktīvām. Bet rezultātu šai aklajai sekošanai uz savas ādas izbauda lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – pensijas sarūk, darba meklējumos jādodas uz citām valstīm, kā rezultātā mūsu valstī trūkst kvalificētu darbinieku, arvien mazāk ģimenes var atļauties pēcnācējus, nemaz nerunājot par pilnībā sagrautu ekonomiku.

Ja jau mūsu valstī ir tādi bezmugurkaulaini interešu aizstāvji, tad pienācis laiks tos nomainīt, lai sarunas ar Eiropas speciālistiem noritētu uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Tad nevajadzēs, kā tas ir minētajā 100 latu gadījumā, taisnoties – aizdevēji nepietiekami rūpīgi lasa Latvijas iesniegtos dokumentus.

Nedaudz aprobežota ir labējo politiķu vēlme novelt vainu vienam uz otru, tikai nez kādēļ neviens no viņiem pats nav gatavs uzņemt iniciatīvu un sākt strādāt valsts labā. Kas vēl ļaunāk – iespēja netiek dota tiem, kas vēlas strādāt, turklāt uzkrājuši pietiekami lielu informatīvo un analītisko bagāžu, lai spētu būt kompetenti valsts interešu aizstāvībā. "Saskaņas Centra" ekonomiskajā programmā iekļautas vairākas būtiskas lietas, kas palīdzētu valstij, izkļūstot no krīzes;. Piemēram, mājokļu siltināšanas programma. Kādēļ Polija jau ir spējusi apgūt visus ES līdzekļu daudzdzīvokļu ēku siltināšanai, bet Latvija knapi tikusi līdz 8%? Tas tādēļ, ka jau sākotnēji šis projekts Latvijā tika īstenots nepareizi, proti, deva iespēju piesavināties līdzekļus, bet traucēja reālajiem darbiem. Šajā situācijā noteikti būtu nepieciešams, līdzīgi kā Polijā, veidot valsts pasūtījumu un nodrošināt valsts garantijas kredītu saņemšanai, jo šobrīd Latvijā būvnieki nesaņem kredītus, jo bankas uzskata – nav izdevīgi atbalstīt siltināšanas projektus.

Līdzīga situācija ir arī ar citu ES līdzekļu apgūšanu – Latvijā to izmantošana tendēta uz izsaimniekošanu vai pat izzagšanu, nevis reāliem darbiem. Tādēļ Latvijā nav tādu ceļu kā Lietuvā vai Igaunijā, tādēļ lielākās Eiropas ražotnes par mājvietām izvēlas citas valstis, nevis Latviju. Apnicis dzīvot šādā situācijā, tādēļ vēlos to mainīt.

 

Aivars Bergers,

jurists,

"Saskaņas Centra" Zemgales vēlēšanu apgabala deputāta kandidāts  


Komentēt

Pasākumu kalendārs

2018.09.22 | 10:00

Sporta diena Tukumā 

2018.09.22 | 10:00

Sporta festivāls Jaunpilī 

2018.09.22 | 13:00

Izstādes atklāšana Slampē 

2018.09.22 | 13:00

Izstādes atklāšana Tukumā 

2018.09.22 | 13:00

Folkloras kopas jubileja Viesatās 

Visi pasākumi
Jaunākās galerijas
Mēness kalendārs
Septembris
Atvērt kalendāru
Horoskopi
Auns Vērsis Dvīņi Vēzis Lauva Jaunava Svari Skorpions Strēlnieks Mežāzis Ūdensvīrs Zivs Visi horoskopi
Facebook.com
Neatkarīgās Tukuma Ziņas iekš tā Facebook.com
Draugiem.lv
Eirokalkulators
coloring.cool