Somijas pilsētā Hamina katru otro gadu notiek starptautiskais militāro orķestru festivāls.

Šogad tas notiks no 29. jūlija līdz 5. augustam. 

Gribu atgādināt dažas pamatlietas, kas skar mūsu apņēmību nosargāt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā un mūsu oponentu vēlmi izkaulēt kādas „īpašas” tiesības viņu „dzimtajai valodai”, līdz pat otras valsts valodas statusam. Šo referendumu mums uzspieda!

Kādos gadījumos vadītājs darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā var izveidot un uzturēt ar uzņēmuma iekšējiem resursiem, deleģējot šīs funkcijas savam darbiniekam, bet kad pieaicināt kvalificētu speciālistu „no malas”? Tas ir jautājums, kas bieži tiek uzdots gan bezmaksas konsultācijās, kuras Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konsultāciju centrā sniedzam uzņēmējiem, gan arī ikdienas sarunās ar darba devējiem. 

Sen, sen bērnībā biju redzējis lielu racējcirceni. Tautāsauktu par zemes vēzi. Tas bija tik sen, ka biju pat aizmirsis, kāviņš īsti izskatās.

Nupat jau iet vaļā – «Saskaņas centrs», neprazdams saprast politisko situāciju un atzīt savas kļūdas, ierosinājis pamatīgu vēstuļu kampaņu, lai mudinātu Valsts Prezidentu aicināt «Saskaņas centru» valdībā. Un – vai tas kāds brīnums? – atsaucība kampaņai ir mežonīga. Nepagūst partija savu kampaņu izsludināt, kad Rīgas pils jau saņēmusi pusotru tūkstoti organizētu vēstuļu ar vienīgo pareizo viedokli. Tūdaļ sarosās arī atsevišķi masu mediji – vai tas kāds brīnums, ka tikai krievvalodīgie? – ar aicinājumiem izbeigt kādā konkrētā valodā runājošo cilvēku diskrimināciju. Kāda televīzija, kas raida šādi domājošajiem, tūdaļ intervē nacionālboļševiku līderi, kurš nu gatavs rīkot protesta akcijas (sazin, cik miermīlīgas demonstrācijas puisis ar tādu vārdkopu ir domājis?), kuru mērķis ir «Saskaņas centra» iestumšana valdībā.

Pavisam nesen publiskajā telpā parādījās informācija, ka septiņās galvaspilsētas skolās nav izdevies nokomplektēt 10.klases, un šī problēma nav tikai Rīgā, bet arī daudzās rajonu skolās. Iemesli šai visai bēdīgajai parādībai, kas skaidri parāda arī Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšos, ir vairāki, bet lielākā daļa no tiem tieši saistīti ar līdz šim mūsu valstī īstenoto politiku.

Gaisma ir būtiska mūsu ikdienas dzīvē. Tāpat kā mums ir nepieciešams gaiss, ūdens un ēdiens, lai izdzīvotu, mums ir nepieciešama gaisma, lai efektīvi funkcionētu. Sen jau aiz muguras dienas, kad cilvēki mēdza beigt darbu pēc saulrieta. Elektrības izgudrošana ir padarījusi dzīvi daudz vienkāršāku.

Gaismas izmantošana interjeros ļoti ietekmē noskaņu telpā. Tādēļ ir būtiski prasmīgi izvēlēties gaismas ķermeņus.

Šķiet neviens neapšaubīs naudas lielo lomu politikā. Tomēr ne visi mēdz atzīt kapitāla piederības izšķirošo ietekmi uz valsts attīstību, kaut gan arī šeit sakarība ir acīmredzama. Nauda ir enerģija, ko īpašnieks virza sev vēlamo rezultātu sasniegšanai. Ja Latvijā kapitāls pieder ārvalstniekiem, kolonistiem un vietējiem zagļiem, ko lepni dēvē par oligarhiem, tad nav jābrīnās, ka valsts novesta strupceļā.

Lai piedod man svēto rakstu zinātāji un nezinātāji par šādu Mateja evanģēlija 19.nodaļas 24.panta interpretāciju. Uz šādu pārdrošību mani vedināja intervija ar Aināru Šleseru 4.septembra avīzē Diena.