Nav nekāds noslēpums, ka smagu priekšmetu pārvietošana var radīt risku cilvēka veselībai un drošībai, un tikpat būtiski kā jebkurā sadzīviskā situācijā tas ir arī darba vietā. Nodarbinātie, kuri norīkoti veikt fiziski smagu darbu, ne vienmēr apzinās, cik lielu smagumu drīkst celt un kā to pareizi darīt, lai netraumētu sevi, izraisot muguras vai cita veida traumas, kas ļoti bieži pārtop nopietnās arodslimībās. 

Kādos gadījumos vadītājs darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā var izveidot un uzturēt ar uzņēmuma iekšējiem resursiem, deleģējot šīs funkcijas savam darbiniekam, bet kad pieaicināt kvalificētu speciālistu „no malas”? Tas ir jautājums, kas bieži tiek uzdots gan bezmaksas konsultācijās, kuras Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) konsultāciju centrā sniedzam uzņēmējiem, gan arī ikdienas sarunās ar darba devējiem. 

Runājot par nodarbināto veselības aizsardzību, darba devējiem bieži rodas jautājumi par obligāto veselības pārbaužu piemērošanu atbilstoši veicamajam darbam. Daudziem joprojām nav skaidrības par obligāto veselības pārbaudes veikšanu, ja nodarbinātajam pārbaude jau veikta saistībā ar viņa profesiju un iespēju nodarīt kaitējumu citu personu veselībai (piemēram, izglītības darbiniekiem, pārtikas rūpniecībā strādājošajiem u.tml.). Citiem vārdiem – vai, piemēram, jāveic „dubulta” pārbaude, ja strādājat pārtikas rūpniecībā? 

Iestājoties lietainākam un aukstākam laikam, arvien lielākas bažas rada daudzviet vērojamā strādnieku darbošanās lielā augstumā – uz māju jumtiem, pie skursteņiem utt. Lai paveiktu plānoto darbu, speciālisti izmanto dažādus paņēmienus, taču tie ne vienmēr garantē darba veicēja drošību. Pie ēkām tiek uzstādītas nenostiprinātas sastatnes, uz jumta darbs tiek veikts, neievērojot darba drošības prasības, dažviet neapdomīgi tiek izmantoti pacēlāji, kuri it kā paredzēti tieši cilvēku celšanai.

Autovadītāju darba laiks ir viens no jautājumiem, par kuru bieži darba devējiem trūkst pilnīgas izpratnes, lai gan no tā ir atkarīga gan darba izpildes kvalitāte, gan drošība. Lieli attālumi, kravu gaidīšanas laiks, automašīnas remonts, pagarinātās darba stundas objektos - tas viss attiecināms uz autovadītāja darba izpildi. Nosakot darba laiku autovadītājam, darba devējam būtu jāprecizē automašīnas noslodze, līdz ar to arī autovadītāja darba laiks jeb periods, kura ietvaros darbinieks ir darba devēja rīcībā. 

Vieglo automašīnu īpašnieki agrāk vai vēlāk ir spiesti nomainīt kādas automašīnas tehniskās daļas. Automašīnas remonts neapšaubāmi prasa kvalitatīvu rezultātu, tāpēc daudzi vieglo automašīnu īpašnieki tehniskos remontus izvēlas veikt specializētajos autoservisos.