Jau vēstījām, ka 15. janvārī novada domē notika Tukuma novada teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas sanāksme, kurā SIA «Reģionālie projekti» projektu vadītājs Tālis Skuja informēja par iedzīvotāju iesniegtajiem priekšlikumiem un komentēja darba grupas sagatavotos skaidrojumus: “Kopumā ir iesniegti un izvērtēti 38 iesniegumi, taču ir saņemti arī citi ierosinājumi, kurus vērtējam. Kad visi iesniegumi tiks apkopoti, tiks sagatavota plānojuma grozījumu gala redakcija, kura atkal tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai.”
Jautājumu par Tukuma vēsturiskā centra robežām un aizsargjoslu, kas gadu gaitā tikai samazinājusies, uzdeva uzņēmējs Māris Birzulis: “Gribu nedaudz padiskutēt par vēsturiskā centra aizsargjoslu, kas nezināmu iemeslu dēļ ir samazināta. Vēl 2011. gada plānojumā vēsturiskā zona bija daudz plašāka – tajā bija ietverta visa Pasta un Pils ielas apbūve, Talsu un Lielā iela utt., bet šobrīd tajā nav iekļauta pat visa Pils iela, bet tikai viena daļa – līdz Sporta ielai. Līdz ar to iznāk, ka arī Baznīcas iela nav šajā zonā, tātad šī apbūve ir mazsvarīga, turklāt, ja īpašums nav vēsturiskā centra zonā vai aizsargjoslā, šo māju īpašnieki vairs nevar pretendēt uz līdzfinansējumu ēku atjaunošanai. Šo ēku vidū ir arī kādreizējā spirta rūpnīcā Pasta ielā, kas ir vēsturiska ēka, bet arī nav iekļauta aizsargzonā un līdz ar to arī nevarēs saņemt pašvaldības līdzfinansējumu. Zīmīgi arī tas, ka īpašnieki nav brīdināti, ka viņi nav vairs šajā zonā, turklāt neesat zināmi arī iemesli, kāpēc tā noticis, tāpēc ierosinājums ir atgriezt šo robežu vēsturiskajā apjomā. T. Skuja skaidroja, ka informāciju par vēsturiskā centra robežām pašvaldība saņem no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes: “Mēs paņemam datus, atspoguļojam tos plānojumā, savukārt pārvalde pēc tam sniedz saskaņojumu.” Iedzīvotāji sēdes laikā gan atzina, ka gribētu no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saņemt informāciju par to, kāpēc aizsargjosla mainīta, lai saprastu, vai to izdarījuši pašvaldības darbinieki vai arī augstākstāvoša institūcija. T. Skuja solīja šādu skaidrojumu sniegt.
P.S.
Tukuma novada teritorijas plānojuma 2011.–2023. gadam grozījumu pirmā redakcija atrodama portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_10397.
Tukuma novada domē par atbildīgo speciālisti šo grozījumu izstrādē noteikta Aivita Milta, savukārt jautājumus var iesniegt Arhitektūras nodaļā Tukumā, Talsu ielā 4, būvvaldes lietvedei Janai Riekstiņai (jana.riekstina@tukums.lv).
tad nav skaidrs kurām famīlijām tas ir izdevīgi-Ž,J,JEB TIEM KAM LIELĀKIE ĪPAŠUMI
I vieniem i otriem!!!!
Vienkārši vēsturiskais mantojums nav tā vērtība, ko mēs novērtējam. Kā piemēru var minēt Eiropas citadeli Parīzi, kurā ir pilns ar viduslaiku un Renesances laika pamestu baznīcu.
Ņemsim vērā to, ka pie grožiem ir cilvēks, kas ir visai tālu no kultūras, neskatoties uz to, ka labā roka viņam ir bijusī Kultūras nama priekšniece.
Man ir sajūta, ka mūsu pilsēta ir nogurusi, sagurusi
Gribētu padiskutēt… Kāda veidā MĀRIS.B ticis pie saviem īpašumiem ? 🙂
Ar prihvatizācijas metodi
Kā tad senie tukumnieki netika pie šo un citu īpašumu privatizācijas? Atbilde: “Privatizēja domē strādājošie un tiem tuvu stāvošie!!!”
Nu Tukums jau vispār ir viena liela mafija 🙁
Skaties plašāk!!!